Daudzi no mums ir saskārušies ar lidojošajiem spārniem un izmēģinājuši tos. Arī man ir bijusi pietiekoši liela prakse ar šo modeļu grupu, tāpēc ievadam gribu pastāstīm mazliet savus iespaidus. Nezinu, kāpēc tautā valda uzskats, ka lidojošie spārni ir diezgan grūti vadāmi un nekādā ziņā nav piemēroti iesācējiem. Mans uzskats ir tieši pretējs, lidojošais spārns ir ļoti vienkāršs modelis ar mazāko tehnisko mezglu skaitu kā jebkurai citai lidmašīnai un pareizi noregulēts tas vadās stabilāk par daudziem klasiskā tipa trenera lidoņiem. Jāatzīst, ka nepareizi jeb slikti noregulēts lidojošais spārns (rupjākā kļūda – smaguma centrs nevietā) ir praktiski nevadāms, ja tajā pat laikā klasiskā tipa lidmašīna ar šādu kļūdu vēl būs grūti, bet vadāma. Pirms vairākiem gadiem biju nopircis no HK šādu EPP lidojošos spārnu(skatīt attēlu),
Pirmie iespaidi nebija tie patīkamākie , jo kā vairums biju pieļāvis augstāk minēto kļūdu – smaguma centrs bija stipri aizmugurējais, pēc pareiza smaguma centra iestādīšanas modelis pārvērtās. Biju patīkami pārsteigts par tā lidošanas spējām. Tas spēja vienlīdz labi planēt, kā arī ar 3s “setapu” bija ļoti žirgts un mundrs – bieži ātrums pārsniedza meistarību, jo ātrums aizrauj… Ir vēl viena lieta, kas nepatīk nevienam lidonim, bet spārniem sevišķi izteikti – konstrukcijas stingrība (nejaukt ar – izturību) Konkrētais spārns nāk kā KIT , tāpēc visi lonžeroni ir jāielīmē pašam. Ļoti bieži kolēģiem esmu redzējis šo modeli ļoti vaļīgu – karbona līstītes nav kārtīgi ielīmētas , tā kā tās atsevišķi nestrādā kā nesošais lonžerons , bet gan strādā tikai tad, kad visas sānu malas ir stingri nofiksētas, ja tas nav izdarīts , spārns jau pie pus gāzes straujākā pagriezienā var izdarīt jebko , tikai ne to, ko jūs gaidāt – neprognozējams. Klasiskai lidmašīnai šādā situācijā “aste” vēl daudz maz palīdz stabilizēt situāciju . Planēšanas režīms, protams, šim spārnam nav kā F3J planieriem , bet ar vienu 3s 1000mAh bateriju gaisā esmu noturējies 40min(rekords) 25-30(pastāvīgi) – piekrītat , nav slikts rādītājs, priekš šāda budžeta klases aparāta . Asākām izjūtām baterija protams pietiks tikai kādām 8-10min.
Spārns ar laiku “nogura” – palika vaļīgs, bet tā kā spārna lidošanas īpašības bija teicamas, nolēmu to izgatavot pats no deprona – Nu jau man šādi spārni ir trīs. Deprona spārns konstrukcijā iznāca stingrāks un pārvilkts ar skoču “slidenāks” kā oriģināls EPP, attiecīgi uzlabojās planēšanas un ātruma īpašības. Izgatavoju vēl vienu spārnu un mazliet visu dokumentēju , lai šo konstrukciju var atkārtot jebkurš, kuram arī rastos vēlēšanās to uzbūvēt, bet nav oriģināla prototipa.
Mums būs nepieciešams 6mm un 3mm deprons un kāds stingrāks materiāls, ko izmantot lonžeronam , tā var būt priedes līstīte~10-15 x 4-5mm , 6-8mm karbona caurulīte , balsas līstīte aplīmēta no abām pusēm ar 4x1mm karbona plāksnītēm (visvieglākais un visstingrākais risinājums) UHUpor, Bison 5min sveķu līmes, aviācijas finiera gabaliņš ~35x35mm un skočs jeb modeļu plēve.
1. Ņemam 6mm depronu un uzzīmējam uz tā spārna apakšu (taupot materiālu, varat droši spārnu līmēt no divām
daļām) izgriežam tos un salīmējam kopā ar UHU (divu daļu gadījumā). Pāris milimetru izmēru kļūda lidojuma kvalitāti neizmainīs, galvenais, lai spārns ir simetrisks. Atēlā redzamais “deguns”, kurš nav iezīmēts rasējumā nav obligāts, tā ir brīva improvizācija , manā gadījumā vizuāla kabīnes daļa .
Uzzīmējam uz pamatnes lonžeronu un profila līstes. Atceramies ka nesošais lonžerons ir tas, kurš iet horizontāli , šī detaļa nosaka konstrukcijas stigrību , līstes, kuras ir paralēli spārnu priekšējai malai spārnam vairāk darbojas profila izveidei, Līstes savā starpā piestrādājiet un salīmējiet ar 5min epo. kā arī uz deprona tās līmējiet ar epo , var izmantot arī putu līmi (es esmu nepacietīgs, tāpēc pārsvarā strādāju ar ātrām līmēm 🙂 ) Konkrētu lonžerona šķērsgriezumu neminēšu , lai tas nesarežģī konstrukciju , kā jau minēju izmantojam to, kas mums ir pieejamāks, karbona caurulīte, priedes līstīte… . Profila līstes labāk izgatavot no balsas (svars) Spārna profilam arī nav īpaši liela nozīme , esmu lidojis gan bez profila gan ar biezu profilu , svars lidonim ir tik mazs (lidojoša konstrukcija, parasti sanāk 270-350g svarā), ka atšķirība būs jūtama tikai niansēs .Plānais profils ar asu priekšu būs mazliet ātrāks un asāks, biezais mazliet tūļīgāks , bet stabilāks. Tas viss šim konkrētajam modelim nebūs izteikti jūtams, tāpēc nelauziet galvu, ņemiet, kas ir vispieejamākais. Uzlīmējot lonžeronu būtībā spārns jau ir lidojošs, uz tā var uzstādīt pārējo elektroniku, eleronus un tas lidos. Stingrības un estētikas dēļ man tomēr patīk profilēts gluds spārns. Lai spārns būtu pietiekoši stingrs, profils biezākajā vietā sanāks 15-25m . Kāpēc tik biezs? Vienkārši – ja klasiskas lidmašīnas spārnam profila biezākā vieta praktiski vienmēr sakrīt ar lonžerona vietu un šajā vietā ir arī smaguma centrs, tad lonžerona šķērsgriezums arī nosaka, kāds ir iespējams plānākais profils. bultveida spārnam smaguma centrs ir stipri tuvāk aizmugurējai spārna daļai , tāpēc arī lonžerons ir aizmugures daļā , nākas profila līsti taisīt augstāku , lai veidotos pareizs profils. Pēdējam spārnam es uz profila līstes uzlīmēju vēl depronu , nākošo pamēģināšu profila līsti taisīt tikai no deprona :
Kad līmes sacietējušas, pārvelkam konstrukciju ar 3mm depronu , necenšamies to izgriezt precīzā izmērā, līmējot ar UHUpor jums nekad neizdosies to precīzi tādā izmērā salikt detaļu ar detaļu precīzi, tāpēc izgriežam spārna augšējo daļu vismaz ar 15mm rezervi jeb pat vairāk . Piemēram, pie spārna un uzvelkam iekšējā pusē līnijas, kur atrodas līstes, lai mēs zinātu, kur jāsmērē līme, var darīt arī savādāk. Es daru tā (esmu slinks zīmēt) , nosmērēju ātri spārna ārējās malas un līstes ar biezāku kārtu UHUpor un ātri piespiežu 3mm depronu uz tām lai saskarās ar līmi , noņemu nost un līme atstājusi ir līniju kontūras, kur jānosmērē 3mm deprons ar līmi , līnijas nosmērējam ~20mm platas , jo kā augstāk minēju , jūs tik precīzi viņu atpakaļ ar pirmo mēģinājumu neuzliksiet un līmējot ar UHU otra mēģinājums nav :D. Ļaujam līmei kādu minūti pažūt un līmējam klāt. vislabāk sākt ir no priekšējās malas , pieceliet depronu ~45 grādu leņķī un piespiediet tikai pie spārna priekšējās malas, pēc tam spiediet klāt uzreiz spārna aizmugurējo malu un tikai tad piespiediet to pie profila līstēm , jo tā profils izveidosies apaļāks. Nav ne vainas ja tas arī sanāk “ielauzts” vietās, kur ir līstes. Uz šī modeļa lidojumu tas neatstās nekādu iespaidu , tas atstāj iespaidu tikai uz šī modeļa estētisko izskatu.
Izgriežam pa vidu ~50mm platu strēmeli elektronikas uzstādīšanai :
Izveidojam motora stiprināšanas vietu . Precīzus izmērus tam nenorādu , jo manis izmantotie motori ir tik veci, ka tie ir jau noņemti no ražošanas. Motoru izvēlamies ~1600 – 1800kv , propelleri es izvēlējos 6×4. Uzmontējam uz motora propelleri un izvietojam to tā lai propellera lāpstas neskaras pie spārniem , atstājam ~10mm brīvu vietu .Taisām vienkāršu motora stiprinājumu no aviācijas finierīša un salīmējam to kopā ar lonžeronu , atkarībā no motora tipa varbūt starpā vēl jāielīmē kāda starplika no priedes līstītes , vadāmies no tā, lai propelleris būtu ~10mm no spārnu aizmugurējās malas. Nekādu iebūves leņķi praktiski nevajag , smalkai regulēšanai to pēc tam var pieregulēt, paliekot starp motoru un stiprināšanas vietu kādu paplāksni.
Eleroni. Ja modelis mums būs paredzēts vairāk agresīvai lidošanai, eleronus vislabāk izgatavot no balsas, Ja tas paredzēts mierīgai lidošanai, izgriežam tos no tā paša 6mm deprona un uzstādām spārnā ar 3 eņģēm katru. Eņģu vietā var izmantot materiālu no plastmasas pudelēm, man vislabāk patīk oriģinālās neilona klaviereņģītes, galvenais skatāmies, lai sprauga starp eleronu un spārnu nav pārlieku liela – tas iespaido lidojuma kvalitāti. Eleronus ielīmēt spārnā ir ērtāk pēc tam, kad modelis un paši eleroni ir jau apvilkti ar skoču jeb modeļu plēvi.
Tagad laiks domāt par smaguma centru. Paņemam servo , ESC, Rx, bateriju (es izmantoju 3s 1000mAh) un mēģinam to visu izvietot uz spārna tā, lai smaguma centrs mums sanāktu ~50-40mm robežās no spārna aizmugurējās malas(vieta, kur savienojās abi spārni zem motora) lai šajā procesā mums servo un citas lietas nekrīt nost no spārna , fiksējam tos ar kādu skoča gabalu. Kad elektronikas izvietošanas vietas eksperimentāli ir noteiktas, ielīmējam servo motorus spārnos. Vienkārši izgriežam 3mm depronā attiecīga izmēra caurumu un pielīmējam servo pie 6mm apakšējā deprona , ja profils mums ir biezāks par servo , caurumu skata dēļ var aizlīmēt ar depronu. Es servo centos izvietot tajā vietā, lai tas tiktu pielīmēta gan pie apakšējā deprona , gan pie profila līstes. Aizmirsu iebildēt šo vietu – ir bilde, kur vieta jau ir nosegta ar depronu : 
Šajā brīdī modeli ir visvieglāk pārvilkt ar skoču jeb modeļu plēvi , jo mums netraucē ne stabilizatori (ausis) ne kabīne. Kad modelis apvilkts izgriežam stabilizatorus.
Stabilizators arī nav nepieciešams ļoti precīzs , pietiks, ka izveidosies aptuveni šādu pēc šī mēroga: Apvelkam arī to ar skoču, atstājot tikai neapvilktu vietu, kur tas līmēsies pie spārna , jo līme labāk turēs depronu nevis ja ausi līmēsiet pie skoča.
Ja paredzēts ir izveidot arī kabīnīti (HK orģinālizpildījumam tādas nav un dotajā brīdī modelis bez sīkām regulācijām ir pabeigts) Kabīnīti vislabāk un ātrāk ir izveidot no kādas plastmasas pudeles , viena no vispateicīgākajām formām ir Boržomi minerālūdens pudelei , ja nav vēlēšanās, lai tai cauri spīd iekšējā elektronika to var no iekšpuses nopūst ar kādu krāsu, Piegriežam formu un fiksējam to ar putu līmi – neaizmirstam padomāt par baterijas ievietošanas ērtību 🙂 Vienu vārdu sakot – brīvs lidojums fantāzijai . Projekts tika aizsākts iepriekšējās dienas vakarā un šodien pēcpusdienā spārns jau tika aplidots.
Veiksmi.
Uldis Kleinbergs: